Šogad labie laikapstākļi mūs īpaši lutina, tādēļ strādājošie arvien vairāk novērtē atvaļinājumus un labprāt tos plāno garākus. Bet, ja tas nav iespējams, tad cenšas izmantot vakarus un nedēļas nogales, lai izbaudītu sauli un atpūtu dabā. Kā vislabāk organizēt atvaļinājumus un vasaras režīmu darbavietā – savā pieredzē dalās personāla vadītāja Ineta Juškēviča.

1. Atvaļinājumā noteikti ir jādodas!

Daudzi vadītāji un speciālisti uzsver, ka izdegšanas risks ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jādodas atvaļinājumā. Tikai pilnīga atslēgšanās no darba ritma palīdz atpūsties. Pēc brīvdienām uzlabojas produktivitāte, prāts ir skaidrs un ķermenis ir enerģisks, uzlabojas domāšanas kapacitāte. Svarīgi, ka arī uzņēmuma vadītāji mudina savus kolēģus doties brīvdienās, palīdz pārplānot un deleģēt darbus. Ir viegli teikt, ka kāds ikdienā daudz strādā, maz guļ, atvaļinājumā gandrīz nekad neiet, bet kam tas ir vajadzīgs? Māksla ir strādāt gudri, efektīvi un ar prieku, un atrast laiku arī atpūtai.

2. Plānojot atvaļinājumu ņem vērā uzņēmuma kārtību

Uzņēmumi ar ilgstošām tradīcijām ir izstrādājuši savu kārtību, kā plānot darbinieku atvaļinājumus. Mēs parasti savlaicīgi sagatavojam atvaļinājumu grafiku, plānojot tos ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Tā var nodrošināt, ka darbi neapstājas. Tomēr viena formula neder pilnīgi visiem. Ir uzņēmumi, kuru tradīcijas vai darba specifika paredz, ka gandrīz visi atvaļinājumā dodas vienlaicīgi. Piemēram, VISMA kolēģi Norvēģijas birojā atvaļinājumā dodas jūlijā, nodrošinot tikai biroja pamatfunkcijas – ar to rēķināmies, plānojot darbus.

3. Labākais brīvdienu laiks ir katram individuāls

Parasti mēs vēlamies doties atvaļinājumā vasarā, tāpēc jau ziemā sākam minēt, kuras nedēļas varētu būt tās siltākās un saulainākās. Vieni saka, ka vasarā mēs dabiski kļūstam slinkāki, tādēļ arī vēlamies brīvdienas. Citi tomēr iesaka atvaļinājumu izmantot ziemā un doties ceļojumā uz siltajām zemēm, jo vasarā jau tāpat garajos vakaros un siltajās nedēļas nogalēs varam “noķert” brīvdienu sajūtu. Iespējams, ka pareizā atbilde ir pa vidu – plānot atvaļinājumu, kad būsi noguris un varēsi darīt to, kas aizrauj un patīk, piemēram, dodoties uz futbola čempionātu, mūzikas festivālu, darboties dārzā vai slēpot.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

4. Ieplāno vismaz divas nedēļas, lai pienācīgi atpūstos

Daudzu kolēģu pieredze rāda, ka viena nedēļa atvaļinājumam ir daudz par maz. Arī eksperti iesaka aizmirst par darbu pilnībā vismaz uz divām nedēļām. Jo darbs ir intensīvāks, jo vairāk laika vajadzēs, lai tiešām izbaudītu atvaļinājumu. Katram, protams, jāatrod sava ideālā atpūtas formula – plānot īsākus, bet biežākus atvaļinājumus vai garākus un retākus. Skaitot atvaļinājumu dienas pārbaudiet – varbūt jums pienākas likumā noteiktās papildu brīvdienas, varbūt uzņēmums piedāvā papildu brīvdienas ilggadējiem darbiniekiem?

5. Neviens nav neaizvietojams – jāatpūšas arī vadītājiem

Padomi par atvaļinājumiem attiecas arī uz vadītājiem – arī viņiem ir jādodas brīvdienās un jāatslēdzas no darba. Turklāt, vadītāji ar savu uzvedību rāda piemēru kolēģiem – ja vadītājs atvaļinājumā tomēr strādās, tad arī darbinieki savās brīvdienās nespēs mierīgu sirdi atpūsties, bet uzskatīs par pienākumu kaut nedaudz strādāt. Jāmin, ka vadītāja atrašanās atvaļinājumā var liecināt arī par komandas darba kvalitāti. Ja rezultāti nemainās – viss kārtībā. Jautājumi būs jāuzdod, ja komandas rezultāti pasliktināsies vai uzlabosies. Ja rezultāti uzlabojas – tātad, kad vadītājs nav klāt, darbinieki var labāk izpildīt darbus un sasniegt augstākus rezultātus. Ja komandas darbs pasliktinās, iespējams, ka komanda nav pietiekami liela, lai tiktu galā ar darbiem vai arī darbinieki strādā tikai tad, kad vadītājs tos uzmana.

6. Pielāgo darba vidi un režīmu vasaras noskaņojumam

Darbinieku noskaņojuma uzmundrināšanai karstajās vasaras dienās var īpaši pielāgot darba vidi, piemēram, sapulču telpai izmantot terasi vai pagalmu, mudināt kolēģus pusdienlaikā iziet uz garāku pastaigu parkā vai braukt uz biroju ar velosipēdu, pacienāt kolēģus ar vasaras ogām un augļiem. Daži vienojas par īpašu vasaras režīmu, piemēram, sāk darbu agrāk no rīta, lai varētu to beigt jau pēcpusdienā. Vai visi vienojas par vienu dienu nedēļā, kad var strādāt no sev ērtākās vietas ārpus biroja.

7. Izmanto vasaras laiku stratēģiskai plānošanai

Protams, ka vasarā birojos ir klusāks – brīvdienās ir ne tikai kolēģi, bet arī klienti. Tomēr darbs neapstājas, vienkārši ritms kļūst mazliet lēnāks, tādēļ ir vairāk laika domāt un plānot nākotnes prioritātes. Domāšana par ilgtermiņa lietām palīdz sagatavoties atrāvienam no konkurentiem, plānot projektus, ko īstenot rudenī un ziemā, rekrutēt jaunus darbiniekus. Turklāt šajā mierīgajā laikā arī paši varam saprast, kas ir svarīgs, kā plānot savus darbus turpmāk, ko darīt, lai strādātu veiksmīgāk un justos labāk.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

8. Rēķinies ar jauno paaudzi, kas ir prasīgāka pret brīvdienām

Uzņēmumos ar senākām tradīcijām gandrīz visi apzinās, ka darbs no atpūtas ir skaidri jānošķir. Taču darba tirgū jau ir ienākusi jaunā “mileniāļu” paaudze. Viņu attieksme pret darbu ir citādāka – bieži grūti nodalīt, kas ir darbs, kas atpūta, jo nereti izvēlas tādu darbu, kas ir arī sirdslieta. Ar to būs jārēķinās arvien vairāk. Šādos uzņēmumos laika plānošana ir elastīgāka – par normu kļūst, ka darbinieki var izvēlēties sev vēlamo darba laiku, dienu sākt vai beigt agrāk, strādāt attālināti.