Gada baisākie svētki Helovīns arī latviešu kultūrā guvuši lielu popularitāti, turklāt mūsdienās tie kļuvuši par apbrīnojamu kostīmu un gardumu svētkiem. Tomēr jāatgādina, ka Helovīns patiesībā ir ļoti seni svētki. Senos laikos cilvēki Visu Svēto dienā sazinājās ar mirušo pasauli. Turklāt šos svētkus saista ar raganām, kas pārvēršas par kaķiem, totēmiem un daudz citām mītiskām lietām. Turklāt šo svētku pamatā ir vairāk nekā 2000 gadu senas pagānu tradīcijas.

Lūk, 8 pārdabiski un biedējoši fakti, kas tev jāzina par gada baisākajiem svētkiem:

1. Rēgi spēj pareģot nākotni

Foto: unsplash

Seno ķeltu tradīcijās Helovīns ir diena, kurā robeža starp dzīvo un mirušo pasauli ir ļoti trausla. Šajā dienā visi mirstīgie ļaudis pulcējās ap lieliem ugunskuriem, lai ķeltu dievībām ziedotu dzīvniekus un dabas veltes. Turklāt ķelti svētkos pārģērbās, mugurā velkot zvēru ādas un dzīvnieku galvas ar ragiem. Tas palīdzēja veidot komunikāciju ar gariem no mirušo pasaules un runā, ka tie esot pareģojuši cilvēku likteņus.

2. Ķirbis sargā no ļaunajiem gariem

Foto: unsplash

Ik gadu Helovīnos tiek grebts ķirbis un tajā tiek ievietota svece, lai tās liesma izgaismo ķirbja seju. Turklāt nevienam pat nerodas jautājums, kāpēc ķirbja grebšana ir šo svētku tradīcija. Tradīcija par ķirbja grebšanu radās Īrijā. Leģenda vēsta par vīru “Jack O’Lanterns” jeb Helovīna laternas tika nosauktas par godu vīram vārdā Džeks. Viņš esot bijis ne tikai ļoti slikts un skops cilvēks, bet arī vairākas reizes apmānījis velnu, tādēļ viņam tika liegta ieeja gan debesīs, gan ellē, un viņš ticis notiesāts mūžīgai klaiņošanai pa zemes virsu. Ļaudis, cenšoties pasargāt mājas no tādiem ļaunajiem kā “Jack O’Lanterns”, sāka grebt ķirbjus un degt tajās sveces, ticot, ka tas pasargās viņu mājokļus no ļaunajiem gariem.

3. Sikspārņi atved spokus

Foto: unsplash

Neviens nav sikspārņu fans, īpaši, ja kaut reizi dzīvē nācies saskarties ar šiem radījumiem savos mājokļos. Kāda viduslaiku leģenda vēsta, ja mājā ielidojis sikspārnis, tas līdzi sev atvedis arī kādu no mirušo pasaules. Pastāv mīts, ja sikspārnis trīs reizes aplido ap māju, tad kāds šajā namā drīz mirs. Savukārt, ja sikspārnis mājā ielido Helovīnos, tad tā ir zīme, ka māju jau sen vajā rēgi. Baisi, vai ne?

4. Helovīnu tērpi palīdz mirstīgajiem sazināties ar rēgiem

Foto: unsplash

Patiesībā Helovīnu tērpiem ir daudz praktiskāka nozīme – tie palīdz sazināties ar garu pasauli. Ķelti uzskatīja, ka gari nevēlas komunicēt ar dzīvajiem, tāpēc, lai komunikācija izdotos, viņi tērpās baisos kostīmos.

5. Raganas pārvērtās par melniem kaķiem

Foto: Pexels

Pastāv tik daudz mītu par melniem kaķiem, turklāt melni kaķi vienmēr tiek saistīti ar gada baisākajiem svētkiem. Kopš viduslaikiem cilvēku tic mītam, ka Visu Svēto dienā raganas pārvērtās par melniem kaķiem. Lai arī šis mīts nav patiess, cilvēkus tomēr biedē tieši melni kaķi. Iespējams tādēļ, ka melnus kaķus parasti var novērot vecu un mistisku sieviešu jeb raganu klātbūtnē. Līdz mūsdienām vēl joprojām saglabājies mīts, ja ceļu šķērso melns kaķis, tad tā ir slikta zīme.

6. Zirnekļi simbolizē rēgus

Foto: unsplash

Zirnekļi tiešām ir biedējoši. Nereti ieraugot zirnekli, cilvēki gatavi bailēs telpu pamest. Patiesībā zirnekļi Helovīnos simbolizē divas lietas: viena biedējoša, otra baisa, bet pozitīva. Viena leģenda vēsta, ja zirneklis iekrīt svecē un sadeg tās liesmā, tad tuvumā ir raganas. Savukārt, ja Helovīnos mājā ienāk zirneklis, tad kāds tuvs cilvēks no mirušo pasaules tevi sargā.

7. Raganas parāda gudrību

Foto: Pixabay

Vēsturiski par raganām tika uzskatītas neprecētas un skaistas sievietes, turklāt viņas tika uzskatītas par ļoti bīstamām. Taču patiesībā raganas vienmēr ir simbolizējušas gudrību un pozitīvas pārmaiņas. Raganas vienmēr bijušas laipnas un zinošas, tikai teikas un mīti tās padarījušas par ļaunām un draudīgām.

8. Helovīns = vīru medības

Foto: unsplash

Visos laikos laulība sievietes dzīvē bijusi ļoti svarīga. Tāpēc jau sensenos laikos Visu Svēto dienā, sievietes veica rituālu, lai palielinātu iespēju ātrāk apprecēties. Ja lazdu riekstam doti vīriešu vārdi un tad tie mesti ugunskurā, tad rieksts, kas mierīgi sadedzis pelnos, nevis uzsprādzis vai eksplodējis, būšot sievietes vīrs nākotnē. Cita leģenda vēsta, ja sieviete pirms miega ēdīs saldus, no riekstiem pagatavotus našķus, viņa sapnī redzēs savu nākotnes vīru. Vēl kāda leģenda stāsta, ka jaunai sievietei uz pleciem bija jāliek ābolu mizas, cerot, ka tās izveidos nākotnes vīra vārda un uzvārda iniciāļus.