Esam skaisti nosvinējuši Latvijas simtgadi, bet, iespējams, piedaloties dažādu pasākumu organizēšanā, šogad nav sanācis pienācīgi apceļot dzimto zemi. Nu klāt brīdis to izdarīt mierīgi, nesteidzoties, dodoties trīs līdz piecas dienas ilgos tūrisma maršrutos pa Latvijas valstiskuma ceļiem ar autobusu un vilcienu, uz ko mudina asociācija “Lauku ceļotājs”.

Vairāk priekšrocību nekā trūkumu

Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš atsaucies asociācijas “Lauku ceļotājs” aicinājumam piedāvāt autobusu un vilcienu satiksmi Latvijas apceļošanai pa septiņiem “LC” izveidotajiem Latvijas valstiskuma veidošanas maršrutiem – ceļiem, laužot stereotipus, ka ar sabiedrisko transportu parasti brauc tikai uz darbu, pie ārstiem, radiem un draugiem.

Tie, kuri diendienā pieraduši sēdēt pie auto stūres, rauks degunu, ka ceļošana ar autobusu un vilcienu mūsu straujajā laikmetā ir ļoti laikietilpīgs un neērts pasākums. Protams, ar ilgāku ceļā pavadīto laiku jārēķinās, taču, gudri plānojot, ieguvumu būs vairāk nekā zaudējumu. Vispirms jau nervu atslodze, jo, sēžot autobusā vai vilcienā, nav jākoncentrē uzmanība uz ceļu, bet pa logu var mierīgi baudīt garām slīdošās ainavas, gūstot neaizmirstamus iespaidus.

Ar sabiedrisko transportu reti gadās nokļūt tieši pie kāda dabas objekta vai muzeja durvīm, kas nozīmē – daudz būs jāiet kājām svaigā gaisā, un tas uzlabos veselību. Pastaigājoties iespējams izjust mazpilsētu un lauku novadu ikdienas dzīves ritmu un sastapt brīnišķīgus cilvēkus, ar kuriem parunājoties var uzzināt interesantas stāstus par dzīvi agrāk un tagad. Turklāt braukšana ar autobusu vai vilcienu ir salīdzinoši lētāka nekā ar automašīnu. Piemēram, Lielvārdes apmeklējums, kur atrodas eposa “Lāčplēsis” autora Andreja Pumpura muzejs, senlatviešu koka pils, Skulptūru parks, Daugavas stāvkrasts un citi interesanti apskates objekti, braucot ar autobusu, izmaksās 2,55 eiro, bet ar vilcienu – vēl lētāk – tikai 1,90 eiro vienā virzienā. Turklāt daudz­bērnu ģimenēm ar 3+ ģimenes karti sabiedriskajā transportā piemēro 50 procentu atlaidi, bet daudzbērnu ģimenēm ar skolēniem un studentiem – pat 90 procentu atlaidi.

Ceļi kā tautiskas jostas

“Latvijas valstiskuma veidošanas ceļi ir mūsu valsts kultūras koridori, kas ļauj labāk iepazīt Latvijas vēstures pagriezienus, personības, vietas un notikumus, kuri sekmējuši valsts nodibināšanu un nacionālās identitātes veidošanos,” atklāj idejas īstenotāji.

Visgarākais ir “Līvu ceļš”, kas 370 kilometrus stiepjas gar Baltijas jūras krastu no Ainažiem caur Saulkrastiem, Rīgu un Kolku līdz Ventspilij, iepazīstinot ar seno lībiešu dzīvesveidu un vēsturi. Apceļošanai tiek piedāvāti autobusi no Rīgas uz Mazirbi, Talsiem caur Roju un Ainažiem, kā arī vilcieni uz Skulti un Sloku.

Mazliet īsāks būs “Baltijas ceļš” (350 km), kas ved no Unguriņiem pie Latvijas–Igaunijas robežas līdz Grenctālei Lietuvas pierobežā un izveidots, godinot tūkstošiem cilvēku sadošanos rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas dzīvā ķēdē 1989. gada 23. augustā. Arī tā izbraukšanai nepieciešami vairāki piegājieni – viens, braucot ar autobusiem Siguldas, Cēsu un Rūjienas virzienā, vai vilcienu Rīga–Valmiera, otrs – ar autobusu uz Bausku.

“Daugavas ceļš” (340 km), vijoties gar mūsu likteņ­upi no Rīgas līdz Piedrujai, ļaus iepazīt seno ūdensceļu, kuru izmantoja gan tirdzniecībai, gan koku pludināšanai, un izbaudīt Daugavas ainavas – plašos ūdens klajus pirms HES aizsprostiem un skaistos Daugavas lokus Latgalē, paviesoties Likteņdārzā. Tā apceļošanai izmantojami četri autobusu maršruti Jēkabpils un Krāslavas virzienā, vilcieni Rīga–Krustpils un Rīga–Daugavpils. Savukārt “Brīvības ceļš” (255 km) no Rīgas caur Dobeli, Saldu, Skrundu, Durbi un Grobiņu aizvedīs uz Liepāju, kur 1919. gada sākumā patvērās Latvijas pagaidu valdība. Šī ceļa apkaimē risinājušies daudzi ar Latvijas valsts veidošanos un Brīvības cīņām saistīti notikumi. Uz Liepāju var nokļūt ne tikai ar autobusu, bet arī ar vilcienu reizi nedēļā – piektdienās plkst. 18.25 un atpakaļ uz Rīgu svētdienās plkst. 17.28. Maksa par braucienu vienā virzienā – 7,20 eiro.

“Māras ceļš” iepazīstinās ar katoliskās Latgales kultūru, sakrālo mākslu un dabas bagātībām no Ludzas līdz Berķenelei Lietuvas pierobežā, dodot iespēju pa ceļam piestāt arī Daugavpilī, Aglonā, Lūznavā, Rēzeknē. Lai mērotu “Māras ceļu”, vispirms no Rīgas jānokļūst Daugavpilī, Rēzeknē vai Ludzā un tad tālāk jāizmanto vietējie autobusi, piemēram, Daugavpils–Špoģi–Aglona–Priežmale, Rēzekne–Kaunata–Zosna–Rēzekne un citi. “Jēkaba ceļš” (215 km) no Jelgavas caur Dobeli, Kandavu, Sabili, Kuldīgu, Ēdoli, Alsungu vedīs līdz Jūrkalnei, iezīmējot Kurzemes hercogistes ziedu laikus (autobuss Pāvilosta–Kuldīga  –Kandava–Rīga u. c.), bet nosacīti visīsākais “Gaismas ceļš” (ap 200 km) izbraucams no Madonas caur Cesvaini, Liezēri, Vecpiebalgu, Jaunpiebalgu, Tirzu, Gulbeni līdz Alūksnei.

“Latvijas Avīzes” simtgades ceļi

Latvijas robeža sākas ar katru no mums. Foto: Zigmunds Bekmanis

Iedvesmojoties no “Lauku ceļotāja”, arī “Latvijas Avīze” izdevusi tematisko avīzi “10 Latvijas simtgades ceļi”, kurā minētajiem tūrisma ceļiem pievienojusi vēl trīs savējos. Austrumu robežas ceļš: Pededze–Liepna–Žīguri–Viļaka–Baltinava–Kārsava–Cibla–Zilupe–Pasiene–Dagda–Indra–Piedruja ļaus iepazīties ar dzīvi Latvijas–Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Tā kā maršruts brīžiem ies cieši gar pašu robežu, kas ir arī Eiropas Savienības austrumu robeža, tad šim ceļojumam jāgatavojas laikus un pirms došanās ceļā jānokārto īpaša caurlaide, lai varētu uzturēties pierobežas joslā, kurā atradīsies daudzi šajā maršrutā paredzētie apskates objekti. Atļauja jāpieprasa vismaz trīs dienas pirms plānotā brauciena valsts robežsardzes mājaslapā. Tā nav jāizdrukā, tikai, izmantojot portālu www.latvija.lv, ir jāpārliecinās, ka izsniegta. Vēl obligāti līdzi jāņem derīga pase vai identifikācijas karte.

Nākamais ir Lielvārdes jostas ceļš: Rembate–Lielvārde–Kaibala–Jumprava–Dzelmes–Lēdmane, kas piedāvā izstaigāt novadu, kurā tapusi Lielvārdes josta – piecus līdz desmit centimetrus plata un vairākus metrus gara divkrāsu – sarkani balta rakstaina audene, kas izsenis bijusi Lielvārdes novada tautastērpa sastāvdaļa un nu izpelnījusies godu būt Latvijas kultūras kanonā.

Savukārt Strūves ceļš: Valka–Ērgļi–Jēkabpils (Krus­tpils)–Aknīste izsekos slavenā vācu astronoma F. G. V. Strūves (1793 – 1864) gaitām Vidzemē un Sēlijā, mērot meridiāna loku un noskaidrojot precīzu Zemeslodes formu. Šis maršruts patiesībā sasaucas ar Latvijas valstiskuma stāstu, kas sākās trīs dienas pirms neatkarības pasludināšanas akta Valkā, kur 1918. gada 15. novembrī pēc Kārļa Ulmaņa iniciatīvas sapulcējās Latvijas Zemnieku savienības centrālās padomes paplašinātā apspriede un lēma, ka 18. novembrī Rīgā jādibina Latvijas valsts.

Tematiskā avīze “10 Latvijas simtgades ceļi” jo­projām nopērkama grāmatu tirdzniecības vietās visā Latvijā, kā arī a/s “Latvijas mediji” grāmatu namā Dzirnavu ielā 21 Rīgā.

Septiņi maršruti

Vairāk par visiem septiņiem valstiskuma veidošanās ceļiem var uzzināt šajā interneta vietnē.

Tur atrodama gan apskates objektu foto galerija, gan informācija latviešu, krievu, angļu un vācu valodā – maršruta PDF fails lejuplādēšanai un drukāšanai ar sadalījumu pa dienām, veicamajiem attālumiem un vietējo iedzīvotāju stāstiem un atmiņām par vēsturiskajiem notikumiem, kā arī ieteikumi, kur ieturēt maltīti, pārgulēt, un tālruņi saziņai.

Katra ceļa aprakstu papildina saraksts ar autobusu un vilcienu maršrutiem.

Drukātu valstiskuma ceļu karti un pastkartes, ko nosūtīt draugiem no ceļojuma, darbdienās iespējams saņemt “Lauku ceļotāja” birojā Kalnciema ielā 40.