Mīļas, mazliet naivas un vienlaikus patiesas bērnu atziņas par omītēm. Bērni nepārstāj pārsteigt ar savu redzējumu to, kā viņi redz šo pasauli. Viņi to vēro bez filtriem un izvirza galvenās prioritātes.

1. “Vecmāmiņa – tā ir tāda sieviete, kurai nav savu bērnu. Viņa mīl mazas meitenītes un puikas, kuri ir citu cilvēku bērni. Vectētiņš arī ir vecmāmiņa, tikai vīrietis. Viņš izklaidējas kopā ar citiem vectētiņiem, viņi runā par makšķerēšanu un citām svarīgām lietām.”

2. “Omītēm nav nekā ko darīt, kā tikai iet ciemos. Viņas ir vecas, tāpēc nevar daudz skraidīt un lēkāt. Taču viņas var tevi aizvest uz tirdziņu un viņām, droši vien, ir daudz naudas, lai varētu visus bērnus izvizināt ar karuseļiem.”

3. “Ja tevi pastaigā ir izvedusi vecmāmiņa, viņa ik pa laikam apstājas, lai paskatītos uz dažādām lietām, piemēram, uz sarkanām lapām vai tauriņiem. Viņa nekad nesaka: “Ejam ātrāk!”. Viņai ir brilles un izņemami zobi.”

4. “Omītēm nevajag būt ļoti gudrāk, tikai jāprot atbildēt uz tādiem jautājumiem, kā “Kāpēc suņi skrien pakaļ kaķiem?” vai “Kur tārpam ir galva?”. Kad omīte lasa grāmatu, tad neko nekad neizlaiž un nesaka, ka šo pasaku mēs jau esam lasījuši.”

5. “Katram ir jācenšas, lai viņam būtu vecmāmiņa, jo viņas ir vienīgie pieaugušie, kuriem vienmēr ir brīvs laiks bērniem.”