Ošo ir indiešu garīgais līderis un mistiķis, reliģiska un kultūras virziena iedvesmotājs. Ošo mācības ir budisma, jogas, grieķu filozofijas, sūfisma, Eiropas psiholoģijas, Tibetas tradīciju, dzena, tantrisma un daudzu citu garīgu strāvojumu un mācību kokteilis, tam visam pievienojot vēl arī savas atziņas.

Pats Ošo atzinis, ka viņam nav sistēmas, tāpēc ka sistēmas jau pēc būtības ir mirušas, bet dzīvi strāvojumu pastāvīgi mainās un pilnveidojas.

Ošo atstājis mantojumā daudz vērtīgu padomu, kas vēl joprojām palīdz cilvēkiem atrast savu ceļu un patiesību dzīvē. Lūk, daži no tiem.

1. Par laimi

Foto: Pexels
Foto: Pexels

Kāda starpība, kurš ir spēcīgāks, kurš gudrāks, kurš skaistāks vai bagātāks? Galā svarīgi ir tikai tas, vai cilvēks ir laimīgs, vai nav. Cilvēki visu uztver tik nopietni, ka tas kļūst par nastu pašiem sev. Iemācies vairāk smieties. Manuprāt, smiekli ir tikpat svēti kā lūgšana.
Ja esi bagāts, nedomā par to, ja esi nabags – neuztver savu nabadzību nopietni. Ja tu spēj dzīvot šai pasaulē, atceries, ka pasaule ir tikai teātris, tu būsi brīvs un tevi neskars ciešanas.
Ciešanas rodas tikai no nopietnas attieksmes pret dzīvi. Sāc izturēties pret dzīvi kā pret spēli, priecājies par to.

2. Par mīlestību

Foto: Pixabay
Foto: Pixabay

Mīli, un lai mīlestība tev būtu tik dabiska kā elpošana. Ja mīli cilvēki, neko no viņa neprasi; citādi ar to pašu uzcelsi starp jums sienu. Neko negaidi. Ja kaut kas atnāk pie tevis, esi pateicīgs. Ja nekas neatnāk, tas nozīmē, tam arī nav jānotiek, jo nav tādas vajadzības. Tu neesi tiesīgs kaut ko gaidīt.
Nekad nepieņem par mīlestību kaut ko citu … Kāda klātbūtnē tu pēkšņi sajūties laimīgs. Vienkārši tāpēc, ka esat kopā, jūti ekstāzi. Pati otra cilvēka klātbūtne apmierina kaut ko dziļi tavā sirdī… tavā sirdī kaut kas sāk dziedāt. Pati otra cilvēka klātbūtne tev palīdz būt savāktākam, tu kļūsti individuālāks, centrētāks, līdzsvarotāks. Tad tā ir mīlestība. Mīlestība nav ne kaislība, ne emocija. Mīlestība ir ļoti dziļa izpratne par to, ka kāds cilvēks padara tevi pilnīgu. Kāds padara tevi par noslēgtu apli. Otra cilvēka klātbūtne pastiprina tavu esamību. Mīlestība dod tev brīvību būt pašam sev.

3. Par savu ceļu

Foto: Pixabay
Foto: Pixabay

Iesākumam sadzirdi pats sevi. Mācies gūt prieku pats no savas sabiedrības. Kļūsti tik laimīgs, ka tevi vairs neuztrauks, vai kāds atnāks pie tevis, vai ne. Tu jau esi piepildīts. Tu ar trīsām negaidi, vai kāds klauvēs pie tavām durvīm. Tu jau esi mājās. Ja kāds atnāks – lieliski. Ja ne – arī labi. Tikai ar tādu attieksmi var sākt attiecības.
Katrai darbībai ir tūlītējas sekas. Esi uzmanīgs un vēro. Nobriedis cilvēks ir tas, kurš ir atradis sevi, kurš sapratis, kas viņam ir pareizi un kas nepareizi, kas labi un kas slikti. Viņš to izdarījis pats, tāpēc viņam ir milzīga priekšrocība pār to, kuram nav sava viedokļa.
Mēs visi esam unikāli. Nevienam nav tiesību norādīt, kas ir pareizi, bet kas – nepareizi. Dzīve ir eksperiments, kura laikā mēs nosakām šos mainīgos jēdzienus katru dienu. Iespējams, reizēm tu izdarīsi kaut ko nepareizi, bet, tieši pateicoties tam, iegūsi milzīgu labumu.

4. Par Dievu

Foto: Pixabay
Foto: Pixabay

Gadās brīži, kad Dievs atnāk un klauvē pie tavām durvīm. Tas var notikt miljons dažādos veidos – caur sievieti, vīrieti, bērnu, mīlestību, ziedu, saullēktu vai saulrietu. Esi atvērts, lai sadzirdētu viņu.
Par bailēm
Drosme ir došanās nezināmajā par spīti visām bailēm. Drosme nav baiļu neesamība. Bezbailība rodas, kad tu kļūsti drosmīgāks un drosmīgāks. Bet pašā sākotnē starpība starp bailuli un drosmīgo nemaz nav tik liela. Vienīgā atšķirība tajā, ka bailīgais paklausa savām bailēm un seko tām, bet drosmīgais noliek tās pie malas un virzās uz priekšu.

5. Par dzīvi

Foto: Pixabay
Foto: Pixabay

Tu mainies katru brīdi. Tu esi līdzīgs upei. Šodien tā tek vienā virzienā un klimatā. Rīt – citā. Nekad neesmu redzējis vienu un to pašu seju divreiz. Viss mainās. Nekas nestāv uz vietas. Bet, lai to saskatītu, vajadzīgas ļoti vērīgas acis. Citādi nosēžas putekļi, un viss kļūst vecs; šķiet, ka viss jau bijis.
Kad jūti, ka viss apnicis, kārtīgi sev iesper. Sev, nevis kādam citam.