Sāpošs kakls, klepus un iesnas var piemeklēt jebkurā gadalaikā, bet vasarā tam mēdz būt specifiski cēloņi. Saaukstēšanos galvenokārt veicina straujas temperatūras svārstības. Taču veselībai par labu nenāk arī pārāk liels karstums. Vasara šogad ir gara un karsta, tāpēc atvēsināšanās līdzekļus meklējam biežāk. Kā rast līdzsvaru un justies labi mainīgos apstākļos?

“Gaisa kondicionētāji, karsts laiks kombinācijā ar aukstu ūdeni vai labi atdzesētu gaisu telpās, pārāk liels karstums, caurvēji – šie ir tikai daži no faktoriem, kas siltajos vasaras mēnešos palīdz iedzīvoties dažādās veselības problēmās. Ja gadījies saslimt vasarā, tas var būt vēl nepatīkamāk kā ziemā – aizlikts deguns 30 grādu karstumā, liek atteikties no tādiem vasaras priekiem kā peldes un saldējums… Tomēr zināmi profilakses pasākumi no tā var pasargāt,” mierina farmaceite Ieva Zvagule.

1. Gaisa kondicionētājs – atvēsināšanai, nevis saldēšanai

Daudziem no mums biroji un arī dzīvesvietas ir aprīkotas ar gaisa kondicionētājiem. Kad ārā termometra stabiņš pakāpjas virs +25 grādiem, ir ļoti patīkami uzturēties komfortabli vēsās telpās. Diemžēl daudzi zina arī šo ērtību blaknes – sāpošu kaklu, klepu, iesnas, iekaisušus nervus un savilktus muskuļus. Galvenie cēloņi – pārāk liels temperatūras kontrasts telpās un ārā, kā arī nepareizs kondicionētāja regulējums un novietojums. Telpas atvēsināšana nav tas pats, kas ledaina gaisa pūšana virsū cilvēkam, kurš atrodas telpā. Sevišķi liels risks pastāv biroju darbiniekiem, kuri ilgstoši atrodas nekustīgā pozā tieši kondicionētāja ceļā vai kuru darbavietas iekārtotas tā, ka daļa cilvēka ķermeņa atrodas vēsā gaisa plūsmā, daļa – ārpus tās. Kondicionētājs gaisu vairāk atdzesēs arī tad, ja karstā laikā būs atvērti logi. Šādas krasas temperatūras svārstības organismam nav labvēlīgas. Tas pats sakāms par automašīnām un sabiedrisko transportu ar kondicionētu gaisu. “Optimāla salona temperatūra ir apmēram četrus piecus grādus zemāka par āra temperatūru, telpās šai starpībai nevajadzētu pārsniegt 7 grādus. Turklāt jāatceras savu ierīci laiku pa laikam arī iztīrīt, lai novērstu sēnīšu, alerģijas izraisošu vielu un vīrusu uzkrāšanos,” atgādina Ieva Zvagule.

2. Sildīties, bet nepārkarst

Saules peldes ir patīkamas un veselīgas, tās apgādā cilvēku ar D vitamīnu un enerģijas lādiņu. Tomēr vasaras tveicē ilgstoša atrašanās saulē vai pārkaršana telpās var būt ļoti kaitīga. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ik vasaru slimnīcās nogādā desmitiem un simtiem pārkarsušu cilvēku. Ķermeņa pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus, saasināt hroniskas slimības un apdraudēt dzīvību. Arī viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir pārkaršana – metoties aukstā ūdenī, strauji mainās ķermeņa temperatūra, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus. Vasaras dienas vidus svelmi labāk pārlaist ēnā vai atvēsinātās telpās, izvairoties no ilgstošas un fiziskas piepūles, uzņemt pietiekami daudz šķidruma, negaidot slāpju sajūtu, ik pa laikam iedzert arī minerālūdeni vai augļu sulu, lai atjaunotu svīstot izjaukto mikroelementu līdzsvaru, un atteikties no organisma atūdeņošanos veicinošiem dzērieniem – alkohola, kafijas un stipras tējas. Ja tomēr cilvēks pārkarsis, Ieva Zvagule aicina sniegt pirmo palīdzību, cietušo atvēsinot – novietojot ēnā vai labi izvēdinātā telpā, dodot lēnām un nelieliem malkiem padzerties vēsu minerālūdeni vai sālsūdeni un palīdzot cilvēkam ar vēsām kompresēm vai ietīšanu aukstā dvielī vai palagā. Pēc tam vēlams konsultēties ar ārstu.

3. Gards, bet viltīgs

Viena no gardākajām vasaras uzkodām ir saldējums. Tas lieliski atvēsina, taču jāpatur prātā – saldējums ir našķis un nevar aizstāt pilnvērtīgu uzturu. Pārāk liels saldējuma patēriņš var pat kaitēt veselībai. Rūpnieciski ražots saldējums ir barojošs kārums, kurš ne vienmēr satur dabīgas vielas. Jāpievērš uzmanība gan tā derīguma termiņam, gan sastāvam – labāk izvēlēties saldējumu bez pievienotiem augu taukiem. Saldējums ir kalcija, A un D vitamīna avots, taču tajā ir arī daudz cukura. Tāpēc dienā ieteicams apēst ne vairāk par vienu saldējumu. “Ja piekopjat mazkustīgu dzīvesveidu, labāk no saldējuma atturēties un panašķēties tikai reizēm,” atzīst Ieva Zvagule. “Protams, ir reizes, kad ārsts jums pat ieteiks lietot saldējumu uzturā – piemēram, ja izrauts zobs un nepieciešams mazināt tūsku. Toties temperatūras pazemināšanai saldējums nederēs. Ēdot saldējumu, ir vērts padomāt arī par zobu labsajūtu – zobiem nepatiks, ja kodīsiet saldējumu lieliem gabaliem un vēl piedzersiet kādu karstu dzērienu. Arī kaklam saldējuma ēšana ātri un negausīgi var nepatikt.”

4. Augusta aptieciņa

Saaukstēšanās caurvējā vai pēc peldes aukstā ūdenī, dažādas traumas, kas gūtas aktīvajā atpūtā, basu kāju mikrotraumas un iekaisumi – tie visi bez jau iepriekš minētajiem ir vasaras prieku nepatīkamie blakusefekti. Taču tas nenozīmē, ka jāatsakās no pilnvērtīgas vasaras baudīšanas. Ieva Zvagule uzsver: sauļošanās, norūdīšanās, kustības svaigā gaisā – tas viss ir vajadzīgs un sagatavo mūs garajiem rudens un ziemas mēnešiem. Taču kā visas lietas, arī šīs jādara prātīgi un ar mēru, sevišķi sargājot seniorus, mazus bērnus un hroniski slimus cilvēkus, kuriem pārmērīgs karstums vai strauja atdzišana ir sevišķi kaitīga. Pa rokai turot plāksterus un kādu dezinfekcijas līdzekli, dzerot gana daudz ūdens, uzliekot cepuri, uzturoties saulē, uzvelkot jaku pārāk vēsās telpās un peldoties ar apdomu, vasaras pēdējam mēnesim vajadzētu sagādāt tikai prieku.