Krāpšana attiecībās patiešām ir nepareiza, sāpīga un emocionāli ievainojoša. Domājams, ka tam piekritīs ikviens, kas kaut reizi dzīvē ir piedzīvojis krāpšanu. Attiecībās krāpšana pauž nodevību un neuzticību otram. Turklāt, tas ir visnepatīkamākais mīlošās attiecībās.

Katrā ziņā jebkāda veida krāpšana attiecībās izraisa daudz sāpju, nožēlu, vilšanos un pat izmisumu abām attiecību pusēm. Pat tiem, kas ir piekrāpuši tos, ko patiesībā mīl. Parasti šie cilvēki atzīst, ka krāpšanas “ieguvumi” neattaisno sekas, jo tie, kas ir krāpuši nereti jūtas vēl sliktāk kā tie, kurus viņi nodevuši. Un tomēr, tas ir nenoliedzams fakts, ka vēl aizvien ir kāds, kam attiecībās paslīd kāja, un kāds, kas ļaujas šai mirkļa iekārei un iegribai, nedomājot par sekām.

Rodas jautājums, ja jau ikviens no mums apzinās krāpšanas sekas, tad kāpēc tas tomēr tiek darīts? Izrādās, ka ir pat loģisks iemesls, kas skaidro, kāpēc cilvēki izlemj krāpt savus partnerus. Un jāatzīst, ka šī patiesība ir gana rūgta.

Lūk, 3 patiesi iemesli, kas izskaidro, kāpēc cilvēki esot attiecībās, nolemj būt neuzticīgi tiem, ko patiesībā mīl.

1. Krāpšana attiecībās ir neizbēgama

Iespējams, jāatvainojas, ka esam sabojājuši tavu ideālo pasauli, apgalvojot, ka krāpšana attiecībās ir neizbēgama. Visā cilvēces vēstures gaitā, visās kultūrās, tautībās un neatkarīgi no dzimuma, cilvēki ir bijuši neuzticīgi un joprojām turpina krāpt. Vēl jo vairāk, iespējams, tas turpinās notikt tik ilgi, kamēr pastāvēs cilvēks un attiecības starp diviem cilvēkiem. Turklāt nav nekas tāds, ko kāds varētu darīt, lai šo situāciju mainītu.

2. Kā sievietes, tā vīrieši ir tikai bioloģiskas būtnes, ko vada iekāre

Tu varētu būt mazliet pārsteigta, uzzinot, ka vēlme spert sānsoli attiecībās ir zināmā mērā saistīta ar cilvēka DNS. Pastāv pat kāda teorija, kas apgalvo, ka pirms aptuveni 4,4 miljoniem gadu izstrādātas divējādas cilvēka reproduktīvās stratēģijas: monogāms cilvēks un tāds, kas vēlas piedzīvot slepenas kaislības. Neskatoties uz mūsdienu attīstīto sabiedrību, patiesībā tās ir tikai cilvēka bioloģiskās vajadzības, kas dziļākajā būtībā paredz sugas turpināšanos.

3. Seksuāla monogāmija nav dabiska parādība

Un visa pamatā, ikvienu no mums vada dzīvnieciski instinkti. Ir tikai mākslīgi radītas sociālas normas un robežas, kas savā veidā iegrožo ikvienu no mums. Turklāt to skaitā ir arī seksuāla monogāmija attiecībās. Tas ir kas tāds, ko cilvēki ir pieņēmuši par normu, bet tomēr dabiski tas nav sastopams cilvēka dabā.

Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.