Tuvojoties Helovīnam jeb Visu svēto dienas priekšvakaram, no jauna aktualizējas jautājums, vai Latvijā šie svētki būtu jāsvin. Novērojumi liecina, ka katru gadu pieaug dažādu ar Helovīnu saistītu aksesuāru pārdošanas apjomi, tas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēki izvēlas atzīmēt šos svētkus. Ko patiesībā šī tradīcija nozīmē, skaidro etiķetes eksperte Irma Kalniņa un Laila Snidzāne.

Irma Kalniņa, kas Latvijā dzīvo gandrīz 20 gadus, ir dzimusi Ņujorkā, tāpēc viņai Helovīns nav svešs. Kā atzīst eksperte, ASV Helovīna tradīcija bija un būs ļoti svarīga un ikviens šo notikumu izbauda.

1. No kurienes cēlusies Helovīna atzīmēšana

Foto: unsplash

Helovīna svinēšana ir aizgūta no senajām Ķeltu tradīcijām un ir ļoti izplatīta ASV. Ķeltu laikā tā bijusi pagānu tradīcija, tomēr, kā stāsta etiķetes eksperte, ap sešdesmitajiem gadiem tas mainījās. “Tajā laikā tika izlemts, ka šī tradīcija ir jāpiekopj nedaudz citādāk – ne tikai kā saldumu vākšana, bet arī, lai radītu labumu sabiedrībai. Lai palīdzētu trūcīgajām valstīm, iesaistījās Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds jeb UNICEF, kas rosināja izmantot speciāli izveidotu kārbiņu. Tajā, dodoties Helovīna gājienā, aizsāka aicināt ziedot centus, kas pēc tam tika nodoti labdarībai. Šāda rīcība pozitīvi atainoja Helovīna būtību,” – viņa stāsta.

2. Kādas tradīcijas aizgūtas un pārnestas uz Latviju

Foto: unsplash

Helovīns Latvijā lielākoties ir populārs bērnu un jauniešu vidū. Tāpat tas ir iecienīts formāts dažādām tematiskajām ballītēm, taču bieži vien tajās tiek pārprasta vai ne vienmēr līdz galam ir izpratne par šo svētku nozīmi. Helovīns ir kas vairāk par saldumu diedelēšanu. Visu Svēto dienas priekšvakars ir arī laiks, lai būtu kopā ar ģimeni un draugiem.

Foto: unsplash

Irma Kalniņa stāsta: “Šie svētki lēnām, bet tomēr ir atraduši savu vietu arī Latvijā. Protams, pamatā ģimenēs ar bērniem, jo svētku gaidīšana un norise saistās ar dažādiem rituāliem. Piemēram, māju dekorēšanu, tērpu darināšanu, uzkodu gatavošanu u.tml. Var novērot, ka Helovīns ienāk arī bērnudārzos un skolās, vienlaikus neaizmirstot un atgādinot, ka arī mums pašiem ir savas tradīcijas, kā piemēram, budēļos jeb ķekatās iešana. Runājot par Helovīnu, galvenais nav savākt konfektes, bet sniegt kaut ko simbolisku pretī  – tas var būt ābols vai bumbieris. Manā skatījumā Latvijā attieksme pret Helovīnu ir ļoti pozitīva, un šai globālajai tradīcijai pretoties būtu veltīgi.“

Foto: pixabay

Laila Snidzāne, gatavojoties Helovīna sezonai, norāda uz tendencēm attiecībā uz svētku atribūtu iegādi: “Globālās tradīcijas mūsdienās ienāk ļoti strauji, jo, pateicoties internetam un ātrajai informācijas apmaiņai, mēs neizbēgami papildinām savu kultūru ar citām. Preču pieprasījums pēc Helovīnam raksturīgām precēm liek secināt,, ka šie svētki kļūst arvien populārāki.”

3. Kā jāgatavojas Helovīnam un kāda ir nozīme “saldumus vai izjokosim” tradīcijai

Gatavošanās process Visu svēto dienas priekšvakaram nav jāpārprot ar masīvām dekorācijām un miroņu apokalipsei līdzīgas pilsētas radīšanai. Pieredzē dalās Irma Kalniņa: “Mums ir daudz ķirbju. Sanākt kopā ģimenes lokā un kopīgi grebt ķirbī priecīgas sejiņas ir vesels ģimenes projekts. Bez ķirbja paspilgtināt atmosfēru var ar visu to, kas ir saistīts ar Ķeltu tradīcijām, kas ir gariņi. Gariņi ir cilvēki, kas ir aizgājuši aizsaulē, tātad tie ir skeleti, raganas, spoki, kas raksturo melno, tumšo pasauli. Tomēr jāuzsver, ka šī atmosfēras radīšana nav jāasociē ar ko negatīvu, jo šo svētku būtība ir prieka radīšana un kopā būšana – gan brīdī, kad jāgrebj ķirbis, gan, kad jārotā mājoklis.”

Foto: unsplash

Lai radītu spocīgu un nedaudz baisu atmosfēru pietiek vien ar pāris aksesuāriem telpā, kas uzburs noskaņu. Gatavojoties Helovīnam, novērots, ka pircēju paradumi ir dažādi, lielākoties izvēloties dažādu kategoriju nelielus aksesuārus, kombinējot tos savā starpā, lai radītu pilnīgu un oriģinālu apkārtējo vidi. Vispieprasītākās preces, kas ir ļoti raksturīgas Helovīnam, ir dažādas karnevālu cepures, mākslīgās asinis, interjera aksesuāri un maskas.

Foto: pixabay

Ko patiesība nozīmē  “trick or treat”  jeb “saldumus vai izjokosim”? “Pārģērbtie, nomaskējušies Helovīna dalībnieki ir mirušie gariņi, kas klauvē pie durvīm. Un ja, mājas saimnieks nedalās gardumos, tad tas nozīmē, ka tas neizrāda labvēlību pret gariņiem un šajā gadījumā gariņi atspēkojas  ar joku,“ skaidro Irma Kalniņa. Eksperte arī uzsver, ka Helovīna “joks” nav jāuztver kā pāri darīšana otram, jo tā nav šo svētku ideja un mērķis.

Irma Kalniņa ir pārliecināta, ka latvieši sāk piekopt šo tradīciju aizvien vairāk un pēc 10 gadiem šie svētki Latvijā kļūs daudz populārāki.