Ja kādu dienu vai vakaru neplānojat doties ārpus mājas, bet izvēlaties laiku pavadīt gultā un pie televizora, piedāvājam noskatīties kādu no 30 visu laiku seksuālākajām filmām.

„Pēdējais tango Parīzē” („Last Tango in Paris”)

Vienā vārdā šo filmu var raksturot kā skandalozu. Filma „Pēdējais tango Parīzē” tika uzņemta 1972. gadā un tās režisors bija tolaik 32 gadus vecais Bernardo Bertoluči. Filma ilgu laiku daudzviet bija aizliegta. Itālijā, piemēram, līdz pat 1986. gadam.

Filma stāsta par 45 gadus veca atraitņa un jaunas svešinieces, kuru viņš nejauši saticis brīdī, kad viņa atnākusi apskatīties sev dzīvokli, attiecībām. Tālāk – kaisle un sekss bez pienākumiem. Pāris turpina tikties tajā pašā dzīvoklī, kurā nav vietas vārdiem un romantiskām sarunām. Pēc sievas nāves viņš ir sevī apmaldījies, viņš ir nikns, viņš tiecas pazemot un pakļaut. Viņa pagaidām vēl ir pārāk nepieredzējusi un alkst piedzīvojumu. Notikumi risinās lēni un saspringti, novedot skatītāju pie traģiska atrisinājuma.

Pēc galvenās lomas atveidotāja Marlona Brando teiktā, režisors uzstājis uz to, lai aktieri kadrā ar seksu nodarbotos pa īstam, bet aktrise Marija Šneidere, kura spēlēja galveno sieviešu lomu, atklāj ka visslavenākajā un cietsirdīgākajā seksa ainā viņas asaras bijušas īstas – režisors, nepasakot viņai, bija izmainījis scenāriju un rezultātā, atrodoties šoka stāvoklī aktrise raudājusi no pazemojuma.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

„Rūgtais mēness” („Bitter Moon”)

Režisora Romāna Polaņska filma „Rūgtais mēness”, kas uzņemta pēc Paskāla Bruknera romāna 1992. gadā, atklāj rakstnieka Oskara un oficiantes – francūzietes Mimī stāstu.

Ballītes laikā uz kuģa Oskars savam jauniepazītajam draugam anglim Naidželam, kura lomā filmējies jaunais Hjū Grants, visos sīkumos atklāj savu seksuālo dzīvi ar Mimī. Viņš stāsta tik kaislīgi un aizrautīgi, ka Naidžels pats iemīlas sievietē, kas liekas pilnīgs pretstats viņa grlaicīgajai jaunajai sievai.

Filma ir pretrunīga, strīdīga, bet nenoliedzami skaista, kā jebkura cita Polaņska filma. Alternatīvu seksuālo spēlīšu, fetišu, erotikas un viegla sadomazohisma faniem tā noteikti ir jāredz!

Publicitātes foto
Publicitātes foto

„Šova meičas” („Showgirls”)

Lasvegasas striptīzkluba dejotāja Nomi nolemj izmēģināt spēkus, piedaloties megapopulārā šovā uz lielās skatuves. Par to, ar ko viņai nāksies saskarties ceļā uz veiksmi, var uzzināt, noskatoties filmas „Pamatinstinkts” režisora Pola Verhovena filmu „Šova meičas”.

Galvenā varone, kuru tēlo Elizabete Bērklija, ir jauna un ambicioza, tomēr šovbiznesa pasaule ir izvirtusi un ļoti cietsirdīga. Turklāt prīma Kristala, kuru tēlo Džīna Geršona, Nomi saredz sāncensi un mēģina traucēt viņas panākumiem. Interesanti, ka Nomi lomu vēlējās iegūt Šarlīze Terona, bet uz Kristalas lomu pretendēja Šārona Stouna. Pēc režisora ieceres, Geršonai bija jāatkārto „Pamatinstinkta” slavenais kadrs ar kāju sakrustošanu, bet viņa atteicās to darīt.

Jāatzīmē, ka galveno vīriešu lomu atveido Kails Maklahlans, bet neticami seksuālā erotiskā aina baseinā ir viena no skaistākajām un atmiņā paliekošajām.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

„Skaida” („Silver”)

Līdz filmas „Pamatinstinkts” iznākšanai uz lielajiem ekrāniem, Šārona Stouna plašākai publikai nebija zināma. Tomēr pēc tam vai ik katrs režisors vēlējās viņu redzēt savā filmā, jo īpaši, ja tai bija seksuāls raksturs, „Skaida” – cienījams piemērs aizraujošam erotiskajam trillerim.

„Skaidā” sižets veidots ap izdevniecības darbinieci, kura pēc šķiršanās no vīra pārceļas uz jaunu, adatai līdzīgu māju Manhetenā. Tur viņa kļūst uzreiz par divu iemītnieku uzmanības objektu, bet pēc tam, kad mājā notiek sērijveida slepkavības, galvenā varone saprot, ka slepkava ir viens no viņas pielūdzējiem.

Atšķirībā no „Pamatinstinkta” Šārona Stouna šajā filmā neiemieso sevī agresīvi seksuālo tēlu, šeit viņa pati ir upuris. Bet juteklisku ainu ar viņas piedalīšanos netrūkst. Režisors viens no pirmajiem filmā aizskar seksuālā vuajerisma tēmu, bet ko vērta vien ir kaislīgā aina restorānā, kad Stounas varone tikšanās laikā zem galda novelk savu apakšveļu un pasniedz to savam sarunu biedram.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

„Iedzimtais grēks” („Original Sin”)

2001. gadā uz ekrāniem nonāca franču amerikāņu kopražojuma filma par to, kā bagāts kubietis Luiss Antonio Vragass gatavojas precēties ar amerikānieti, kuru nekad nav redzējis. Viņš viņu iztēlojas kā pieticīgu, labi audzinātu un nevainīgu meitenīti, bet viņa dzīvē ielaužas pati Andželīna Džolija. Viņš jūtas satriekts, viņš kļūst apsēsts ar viņu. Bet viņa flirtē, spēlējas ar viņu, perinot aiz viņa muguras neģēlīgu plānu.

Skaisti tērpi, skaistas gultas ainas, skaisti aktieri, Andželīna Džolija un Antonio Banderass galvenajās lomās – „Iedzimtais grēks” visos aspektos ir ļoti skaista filma. To novērtēs visi kaislīgu, piesātinātu mīlas skatu pielūdzēji.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

„Savvaļas orhideja” („Wild Orchid”)

Ja jums patīk filma „9 ½ nedēļas”, tad šī filma jums noteikti jāredz. Tās režisors ir Zālmans Kings, bet galvenajā lomā redzams Mikijs Rurks.

Filmas darbība risinās Riodežaneiro karnevāla laikā. Garlaikots skaistulis – miljonārs iepazīstas ar jauno Emīliju, kuru Brazīlijā gaida perspektīvs darbs. Visas filmas laikā galvenais varonis – par sevi pārliecināts vīrietis, kurš nav pieradis, ka sievietes no viņa bēg vai viņu ignorē – visos iespējamos veidos mēģina savaldzināt jauno sievieti. Taču drīz viņu lomas mainās.

Ķīmija, kas radās starp abiem galveno lomu atveidotājiem filmā, noveda pie laulības dzīvē. Fotomodele Karē Otisa filmā debitēja kā aktrise, bet rezultātā kļuva par Rurka sievu.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

„Lolita” („Lolita”)

Pastāv vairākas slavenā Vladimira Nabokova romāna ekranizācijas, bet šoreiz izvēle kritusi uz 1997. gada režisora Adriana Leina, kurš ir zināms kā erotisko trilleru un melodrāmu meistars, veidoto.

Filmēšanas laikā aktrisei Dominikai Sveinai, kura atveido Lolitu, bija 17 gadi, un kopīgajās ainās ar Džeremiju Aironsu, kurš filmā atveido Humbertu, starp viņiem vienmēr tika likts spilvens. Leina „Lolita” nav pārsātināta ar seksuāla rakstura ainām, tomēr filma viennozīmīgi ir atklāta. Mīlas tēma starp novecot sākušo rakstnieku un pusaudzi meiteni tik un tā izrādījās pārāk skandaloza un tabu Amerikai. ASV filma tika parādīta tikai pēc divarpus gadiem pēc filmēšanas beigām, savukārt Austrālijā to sākotnēji baidījās demonstrēt filmā aizskartās pedofilijas tēmas dēļ.

Mūzikas cienītāji noteikti atzīmēs burvīgo Enio Morikones mūziku. Turklāt interesanti, ka Lolitas lomu varēja nospēlēt arī Natālija Portmane, kurai projektā diemžēl aizliedza piedalīties vecāki.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

„Sekretāre” („Secretary”)

Aizraujošā, vietām ironiskā Stīvena Šainberga 2001. gadā tapusī filma Sandensas neatkarīgā kino festivālā ieguva balvu par oriģinalitāti. Filmas sižets nudien nav triviāls.

Jauna meitene Lī Holoja cieš no psihiskiem traucējumiem: viņai patīk sev sagādāt sāpes, turklāt sāpes viņai sagādā baudu. Neskatoties uz šo īpatnību, par kuru viņa nevienam nestāsta, Lī sāk strādāt par sekretāri pie kāda advokāta, kuram arī piemīt dažas dīvainības. Un ja sākotnēji viņa tik tiešām vāra kafiju un atbild uz telefona zvaniem, tad beigu beigās kopā ar savu bosu, kuram, kā izrādās, patīk dominēt, viņi izveido pārsteidzoši harmonisku sado-mazo tandēmu.

Filma ieguva pozitīvas kritiķu atsauksmes, savukārt aktieri Džeims Speiders un Megija Džilenhola lieliski parādīja, ka mīlestība var būt dažāda.

„Bīstamie sakari” („Dangerous Liaisons”)

Filma pēc pasaulslavenā francūža Šoderlo de Laklo „Bīstamajiem sakariem”, kas uz ekrāniem nonāca 1988. gadā, žilbina ar aktieru sastāvu: Glena Klouza, Džons Malkovičs, Mišela Feifere, Uma Tūrmane, Kianu Rīvss.

Klasisks stāsts par to kā franču augstākajās aprindās burvīgā marķīze un vikonts, ciniski un cietsirdīgi no garlaicības, spēlē bīstamu spēli, salaužot sirdis un ieraujot savās intrigās daudz nevainīgu cilvēku. Malkoviča tēlotajam Valmontam piemīt pārsteidzošs seksuāls magnētisms, viņa galvenā bauda ir sieviešu savaldzināšanas process. Savukārt Klouzas varone laiku pa laikam iedveš bailes ar savām mīlas manipulācijām un cietsirdību.

Filma ieguva septiņas „Oskara” nominācijas un pasaules kinematogrāfā noteica melodrāmu vēsturisko kostīmu modi.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

„Sapņotāji” („The Dreamers”)

Vēl viena leģendārā Bernardo Bertoluči filma. Darbība norisinās Parīzē 1968. gada maijā, kad ielās izgājuši simtiem studentu protestantu. Jaunais amerikānis Metjū ierodas mīlestības pilsētā, kur iepazīstas ar brāli un māsu, Teo un Izabellu, kuri mīl kino un viens otru. Izabella un Teo piedāvā Metjū padzīvot viņu dzīvoklī – un tajā pašā laikā tas ir sākums sarežģītām, samezglotām attiecībām starp trīs jauniem cilvēkiem. „Sapņotāji” – tas ir stāsts par mīlestību trijatā, drāma, kas gaismā izceļ aizliegto incesta tēmu.

Pārsteidzoši, ka Metjū lomā, kuru nospēlēja Maikls Pits, varēja būt Leonardo di Kaprio, kurš tolaik bija aizņemts citā projektā. Savukārt Džeiks Džilenhols atteicās no lomas atklāto ainu dēļ. Evai Grīnai loma „Sapņotājos” bija kino debija.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

Raksta “No “Pamatinstinkta” līdz “Stripīzam”. 30 visu laiku labākās filmas “par to”” pēdējā – trešā daļa tiks publicēta portālā kokteilis.lv rītdien, 23.februārī!