“Mazais princis” ir franču rakstnieka un lidotāja Antuāna de Sent – Ekziperī (1900—1944) vislabāk pazīstamā grāmata. Autors to uzrakstīja 1943. gadā, kad dzīvoja Ņujorkā (ASV). Viņš grāmatu ilustrēja pats un veltīja to savam draugam Leonam Vertam.

Lūk, ko tikai daži citāti no tās māca par dzīvi, atbildību un mīlestību vienam pret otru:

1.  Es taču negribēju tevi sāpināt. Tu pats vēlējies, lai es tevi pārmācītu.

2. Cilvēkiem vairs nav laika. Viņi iegādājas lietas jau gatavas, veikalos. Bet taču nav tādu veikalu, kuros pārdotu draugus, tāpēc cilvēkiem vairs nav draugu.

3. Tāda agrāk bija arī mana Lapsa. Ne ar ko neatšķīrās no simts tūkstošiem citu lapsu. Bet es ar viņu sadraudzējos, un tagad viņš ir vienīgā tāda Lapsa uz visas šīs pasaules.

4. Bet, ja tu katru reizi nāc citā laikā, es nezinu, kurā brīdī sagatavot savu sirdi…

5. Kad tu pieaugušajiem saki: “Es redzēju skaistu māju no sarkaniem ķieģeļiem, logos tur bija ģerānijas, bet uz jumta – baloži,” – viņi nekādi nespēj iedomāties šo māju. Viņiem ir jāsaka: “Es redzēju māju par simts tūkstošiem franku.” Un tad viņi visi ir sajūsmā: “Kāda skaista!”

6. Patmīlīgi ļaudis ir kurli itin pret visu, izņemot uzslavas.

Foto: Pexels

7. Tikai bērni zina, ko viņi meklē. Viņi var atdot visu savu dvēseli par lupatu lelli, un tā viņiem kļūst ļoti, ļoti dārga, un vēl, ja viņiem to atņem, viņi ļoti raud…

8. Ja tu visu laiku iesi tikai taisni un taisni, nekur tālu tu netiksi…

9. – Bet kur tad cilvēki? Tuksnesī ir tik vientuļi…
– Starp cilvēkiem arī ir vientuļi.

Foto: Pexels

10. Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām…

11. Acis ir aklas. Jāmeklē ir ar sirdi.

Foto: Pexels